Pēdējo gadu laikā, pastiprinoties cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir ievērojami palielinājies Finanšu izlūkošanas dienesta izdoto rīkojumu apjoms par finanšu līdzekļu iesaldēšanu. Visvairāk tas ir skāris tieši ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru Latvijas kredītiestāžu kontos esošie finanšu līdzekļi tiek iesaldēti. Lielākoties minētie rīkojumi rezultējas uzsāktos kriminālprocesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kuru ietvaros minētajiem finanšu līdzekļiem tiek uzlikts arests.
Turpmākā kriminālprocesa gaitā var rasties situācijas, kad no uzsāktā kriminālprocesa tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtu mantu, un arestētie finanšu līdzekļi tiek konfiscēti vēl pirmstiesas kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas noteikumiem, taču bažas rada gadījumi, kad šādi tiek ierosināts konfiscēt prezumēto, nevis pierādīto noziedzīgi iegūto mantu.
Starp krimināltiesību speciālistiem un piemērotājiem nepastāv domstarpības par to, ka Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā var konfiscēt pierādīto noziedzīgi iegūto mantu (Krimināllikuma 70.11 panta pirmā daļa), jo pār tās izcelsmi nav šaubu, ka tā ir noziedzīgi iegūta, jo ir konstatēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums. Taču attiecībā uz prezumētās noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju (Krimināllikuma 70.11 panta otrā un trešā daļa) līdz šim ne vienmēr ir bijusi vienota izpratne un konsekventa piemērošanas prakse. Tomēr šobrīd krimināltiesību speciālisti vienprātīgi atzīst, ka Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā prezumēto noziedzīgi iegūto mantu konfiscēt nevar.
Lai varētu piemērot prezumpciju un atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu un attiecīgi konfiscēt, vispirms un galvenokārt ir nepieciešams konstatēt, ka persona (kuras mantu tiek plānots konfiscēt) ir izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, vai uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar šādu personu. Tātad nepieciešams pierādīt personas vainu nozieguma izdarīšanā, un to var izdarīt tikai izskatot krimināllietu pēc būtības, nevis sevišķajā procesā Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas kārtībā. Tādējādi mantu, kurai šādā kriminālprocesā piemērots arests, var atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt tikai ar notiesājošu spriedumu.
Paliek atklāts jautājums kā, iestājoties Kriminālprocesa likuma 389.pantā noteiktajam maksimālajam mantas aresta piemērošanas termiņam, turpmāk tiks risināti mantiskie jautājumi kriminālprocesos. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt, ka Latvijas izmeklēšanas iestādes nosūta informāciju attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādēm un ārvalstī tiek uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu (predikatīvo noziegumu), piemēram, par izvairīšanos no nodokļu samaksas veikšanas, kas varētu tikt izmantots kā pamatojums mantas konfiskācijai Latvijā uzsāktajā kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Otrs risinājums varētu būt krimināllietu nodošana tiesai, izskatīšanai pēc būtības, pirms iestājies Kriminālprocesa likuma 389.pantā noteiktais maksimālais mantas aresta piemērošanas termiņš, tādējādi pakļaujot arestēto mantu konfiskācijai vienlaicīgi ar personas vainas pierādīšanu noziedzīgajā nodarījumā. To, kāda būs Latvijas izmeklēšanas un tiesībsargājošo iestāžu rīcība, parādīs tikai nākotne.
Ja šis jautājums Jums ir aktuāls, ZAB “JAUNZARS & PARTNERI” ir gatavs sniegt kvalificētu juridisko palīdzību. Kontaktpersonas: zvērināts advokāts Armands Jaunzars, e-pasts: , mob. +371 26406178 un vecākā juriste Dace Miķelsone-Kroņkalne, e-pasts: .