ATVIEGLOJUMI KRĪZES SKARTAJIEM UZŅĒMĒJIEM SAISTĪBĀ AR COVID – 19

2020. gada 20. martā Saeima pieņēma likumu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, turpmāk – “Likums”, iekļaujot tajā atbalsta pasākumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Likumā iekļauti noteikumi par sekojošu atbalstu Latvijā reģistrētajām sabiedrībām:

  1. Dīkstāves pabalsts un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale

Likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka nozares un atbalsta pasākumus krīzes skartajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 (izdoti 26.03.2020.) nosaka, ka dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji:

  1. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
  2. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10 % no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 euro;
  • krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 euro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 euro.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu.

Dīkstāves pabalstu nosaka 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

Tomēr noteikti ir jāņem vērā tas, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir valdes un padomes locekļiem, darbiniekiem, kuri uzsākuši darba attiecības pēc 2020.gada 1.marta, kā arī tad, ja nav iesniegtas visas nodokļu deklarācijas un gada pārskati par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, ja 2020.gada 7.martā nodokļu parāds ir vairāk kā 150 EUR un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, ja lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process un citos Likumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, krīzes skartais nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS.

  1. Dīkstāves pabalsts pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem

Plānots, ka 2020. gada 3. aprīlī tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēs atbalstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai saņemtu dīkstāves pabalstu, būs jāvēršas ar iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta EDS.

  1. Pārmaksātā PVN ātrāka atmaksa

Likumā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta.

  1. Gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarinājums

Uzņēmumiem gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu termiņš ir pagarināts par trijiem mēnešiem, bet biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām termiņš pagarināts līdz šī gada 31. jūlijam. Taču, ja tas joprojām ir iespējams, gada pārskatu var iesniegt arī jau šobrīd likumā noteiktajā termiņā.

  1. Aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās maksānespējas pieteikumu

Likums līdz 2020. gada 1. septembrim ierobežo kreditoru tiesības iesniegt maksātnespējas pieteikumus un nodrošina parādniekiem citu procesuālu aizsardzību, piemēram, komercķīlu realizācijas gadījumā.

  1. Netiek piemērots akcīzes nodoklis denaturētam spirtam, kas paredzēts dezinfekcijas līdzekļu ražošanai

Ārkārtas situācijas laikā netiek piemērots akcīzes nodoklis denaturētam spirtam, kas tiek iepirkts dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, ja tā iegāde vai ražošana ir neiespējama vai būtiski apgrūtināta COVID-19 dēļ. Iegādei ir nepieciešama atļauja no Valsts ieņēmumu dienesta.

  1. Atbrīvojums no akcīzes nodokļa nodrošinājuma līdz pat 90% apmērā komersantiem, kuriem ir licence noliktavas turētāja darbībai, ja tie veic spirta ražošanu

Atbrīvojumu var noteikt Valsts ieņēmumu dienests. Sabiedrībai jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam par spirta ražošanas uzsākšanu vismaz 1 darba dienu iepriekš.

  1. Iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus

Saimnieciskās darbības veicējs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Tā kā saimnieciskās darbības veicējs avansa maksājumus var veikt labprātīgi, papildus nav nepieciešams sniegt informāciju VID par avansa maksājumu veikšanu vai neveikšanu, izņemot, ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas atgūt iemaksāto avansa maksājumu par 2020. gada 1. ceturksni.

Nodokļa maksātāji, kuri līdz 2020. gada 15. martam jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, bet nevēlas labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

  1. Nomas maksas atbrīvojums vai samazinājums noteiktu nozaru sabiedrībām par valsts vai pašvaldības īpašumu izmantošanu

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valstij piederošās sabiedrības pilnībā vai daļēji atbrīvos valdības apstiprināto noteiktu nozaru sabiedrības no valsts un pašvaldības īpašuma (ieskaitot speciālo ekonomikas zonu un brīvo zonu īpašumus) nomas maksas. Atbrīvojums vai samazinājums nebūs piemērojams izmantotajiem pakalpojumiem (piemēram, elektrība, apkure, ūdens). Atbrīvojums būs spēkā Likuma darbības laikā.

  1. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pārcelšana

Saskaņā ar Likumu pašvaldības var noteikt termiņu nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, kas atšķiras no likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktā termiņa. Termiņu var pārcelt uz vēlāku laiku 2020. gadā.

Informējam, ka Jaunzars & Raudzeps mājas lapā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo mājas lapu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Uzzināt vairāk